Kas ir Nauris Svika

Russia-Flag-icon Latvia-Flag-icon

N_Svika_LeadINVispārīga informācija.
Nauris Svika. Komandas un līderības attīstības treneris. SIA "B02" īpašnieks. Projektu www.bravo-camp.com, www.goodteambuildingactivities.com autors. Darba pieredze ar biznesa komandām vairāk kā desmit gadi (kopējā pieredze piecpadsmit gadi). Vācijas militārās akadēmijas absolvents, bijušais NBS kaujas virsnieks, starptautisko misiju veterāns. Vairāku grāmatu autors, uzstājies dažādās konferencēs un semināros. 38 gadi, precējies, divu bērnu tēvs.

12 JAUTĀJUMI NAURIM SVIKAM

Ar ko Jūs īsti nodarbojaties, jo redzami gan dažādi piedzīvojumi, gan apmācību programmas?
Es daru visu, lai komandas būtu efektīvas un justos labi. Attiecīgi arī ir pilns spektrs, sākot no dažādām atpūtas, piedzīvojumu, saliedēšanas programmām, līdz pat apmācību semināriem un līderības, menedžmenta konsultātcijām. Komandai jāprot gan strādāt, gan atpūsties. Arī atpūta jāprot pareizi plānot, lai no tās būtu kāds ieguvums. 
Vai Jūsu apmācību programmas tiešām ir tik efektīvas?
Domāju, ka panākumu atslēga slēpjas gan programmās, gan to dalībniekos. Tu vari izveidot efektīvāko programmu pasaulē, tomēr, ja uz to nāks cilvēki, kurus interesē tikai ķeksītis mācību plānā, nevis reālie ieguvumi, tad efektivitātes nebūs. Esmu iemācījies pateikt "Nē!" vairākām komandām, lai teiktu "Jā!" tikai tām, kas spēj manis radīto kvalitāti arī izmantot praksē. Tieši tāpēc no 2017. gada koncentrējos uz jaunajiem vadītājiem (ar komandas vadības pieredzi no 0-5 gadiem). Tieši šie dalībnieki visaugstāk novērtē sniegto apmācību un ir gatavi darboties.
Vai tad tiešām ir daudz tādu komandu, kas meklē tikai "ķeksīti?"
Diemžēl jā. Pārāk daudz ir cilvēku, kuri nevēlas pat atstāt savu komforta zonu, nemaz nerunājot par darbošanos tajā programmas ietvaros. Kāds ļoti labs draugs, ar kuru iepazināmies tieši komandas vadības programmā "Adventure", bija ieteicis citam uzņēmumam šo pašu formātu. Pēc izstāstītā, sarunu biedrs esot pateicis, ka šādu versiju laikam gan viņa uzņēmuma vadītājiem labāk nepiedāvāt, jo tur jau viss būšot kā uz delnas redzams. Skumji, bet fakts. Cilvēkiem pārāk patīk tukšie sertifikāti, jo ar tiem var palielīties uzreiz, savukārt prasmes un iemaņas ir jāpierāda ar savu darbu. No otras puses šajā faktorā arī laikam slēpjas manu programmu panākumi. Apdzīt daudzo komforta programmu dalībnieku rezultātus ir diezgan vienkārši.

Pieminējāt "komforta zonu." Vai Jums kā bijušajam armijas virsniekam un starptautisko misiju veterānam nav aizdomas, ka programmas ir pārāk skarbas?
Lielisks jautājums. Šis ir viens no stereotipiem, ko esmu dzirdējis vairākkārt, turklāt no cilvēkiem, kuri ne reizi nav piedalījušies manās programmās. Ja Jūs domājat, ka es bļauju, kliedzu, lieku pumpēties un uzspiežu savu taisnību, tad pamazām jāsāk smaidīt. Haoss nepaaugstina darba efektivitāti. Jā, es prasu konkrētu praktisku darbību un skaidrus rezultātu, motivēt komandu sarežģītās situācijās, nevis diskutēt par negatīvo sinerģiju (smejas). Tas tā no pieredzes.
Kas tad ir Jūsu programmu  mērķauditorija.
Vadītprasmes un līderības jomā tie noteikti ir jaunie vadītāji. Šeit iet runa nevis par gadiem, bet tieši par "jaunību" komandas vadības pieredzes ziņā. Savukārt saliedēšanas programmās tās ir skaitliski nelielas komandas (līdz 25 dalībniekiem). Ļoti daudz manu klientu sarakstā ir dažādas IT un tehnoloģiju kompānijas. Neskatoties, ka IT cilvēki ir nedaudz savdabīgi, laikam esmu atradis pareizo pieeju. Parasti dalībnieki ir vecumā no 25-40 gadiem. Aktīvi, pozitīvi un mērķtiecīgi. Respektīvi, tādi cilvēki, kas apmācību procesā uzlādē, nevis izsūc tukšu, lai gan gadās dažādi, jo katrā komandā jau ir pa savam pelēkajam kardinālam.
Jums gandrīz katrai programmai ir arī budžeta piedāvājumi. Kāpēc?
Atklāti sakot šis faktors saistīts ne tik daudz ar peļņu, kā ar kaut kādu iekšējo aicinājumu (tāpat kā ar neredzīgo jauniešu vasaras nometnēm). Uzskatu, ka jaunajiem un MVU bieži vien pietrūkst pavisam nedaudz, lai izrautos. Valdības solījumi un atbalsta programmas ir "tukša salmu kulšana", savukārt daudzas reālas lietas ir pārāk dārgas. Iekšēji es ceru, ka kādreiz mēs aizmirsīsim par latviešu "kalpa sindromu" un darbosimies biznesa jomā tik pat pārliecinoši kā briti, vācieši, krievi, amerikāņi. Nauris Svika Vai tomēr arī esošie budžeta piedāvājumi šādam mērķim nav pa dārgu?
Uzskatu, ka nē. Ziniet, kādus piecus gadus atpakaļ mēs uztaisījām eksperimentu. Piedāvājām identisku komandas vadības apmācību programmu divām grupām. Mērķauditorija bija viena un tā pati,  atšķīrās tikai izmaksas. Viena grupa maksāja EUR 750.00, ja nekļūdos, savukārt otrai grupai tas bija par brīvu. Apmēram mēnesi pēc programmas veicām anketēšanu un rezultāti skaidri norādīja, ka programmas cena ietekmē arī vērtības uztveri. Tie, kas maksāja - programmu slavēja. Tie, kas nemaksāja - neko jaunu it kā neesot ieguvuši. Lētas izmaksas veido lētu interesentu loku un tik pat lētu attieksmi. Es to nevēlos. Man ir nepieciešams darba rezultāts. Tāpēc arī dodu garantiju par visām savām apmācību programmām. Kurš to vēl dara Baltijā soft skills jomā?
Kāpēc tieši izvēlējāties komandas darba jomu?
Nevarētu teikt, ka es to izvēlējos. Tā joma izvēlējās mani. Savulaik, vēl dienot NBS man bija lieliska komanda. Tiek, kas tur bija, zina par ko es runāju. Es ļoti augstu vērtēju komandas darbu, un sākotnēji pārnācu uz biznesa vidi ar ideju, ka varu palīdzēt biznesa komandām sasniegt militārās komandas sadarbības un sajūtu līmeni. Es, protams, kļūdījos, jo biznesā valda pavisam citas attiecības, vērtības un izpratne. Bet laikam ejot guvu pamatīgu pieredzi, saprotot, ka biznesa komandas nav ne sliktākas, ne labākas, tās vienkārši ir savādākas. Turklāt komandas mums ir visapkārt: sportā, biznesā, skolā, ģimenē... Tas viss ir komandas līmenis, ja vien to vēlamies. Interesanti. It sevišķi ja jāsasniedz neiespējamais.
Cik ilgi jau nodarbojaties ar komandas attīstības tematiem?
Tā grūti pateikt. Zinu tikai to, ka komandas veidošanas jautājumi mani ieinteresēja vēl 90-to gadu beigās, kad mācījos Vācijas militārajā akadēmijā. Pēc tam sekoja dienests, kur komandas darbs, vārda tiešajā nozīmē, bija tiešām ikdiena. Pēdējos gadus jau pats sāku pasniegt šos tematus topošajiem armijas instruktoriem, atrodoties mācību nodaļas vadītāja amatā, savukārt no 2007.gada sāku strādāt ar biznesa komandām. Kopā būs kādi piecpadsmit gadi, no kuriem desmit tieši biznesa vidē.
Nauris_Svika2Visā pasaulē runā par team building lietderību. Kādas ir Jūsu domas?
Šis ir temats, par ko varētu diskutēt dienām. Mēģināšu īsi. Pirmkārt: jēdziens team building ir pārāk plašs. Viens ar to saprot apmācību programmu, savukārt cits iedzeršanu bārā. Attiecīgi arī secinājumi. Otrkārt: ne visi team building organizatori ir profesionāļi. Bija laiks, kad katrs viesu nams saviem spēkiem organizēja šādas programmas, izmantojot morāli novecojušās "free team buildng games" no google, bez teorētiskās pamatbāzes. Ko no tā var gaidīt. Arī tagad tas daļēji turpinās. Tāpat arī es uzskatu, ka komandas jomā jāpasniedz cilvēkiem, kuri paši vismaz nedaudz ir bijuši komandu vadītāji. Līdz ar to teikšu vienu: komandas veidošanas un attīstības programmas tiešām ir lietderīgas, ja tās ir pareizi sagatavotas un novadītas.

Zinu, ka daudzi kouči, biznesa treneri mēģina pēc iespējas biežāk uzstāties dažādos semināros. Kāpēc Jūs redz un dzird salīdzinoši tik maz?
Atklāti sakot es uzskatu, ka daudzi no šiem semināriem un konferencēm ir tukša salmu kulšana. Cilvēki sapulcējas greznās viesnīcās, sāk no sevis kaut ko tēlot un runāt pārgudrām frāzēm. Es pēc būtības esmu praktiķis, un apmācību ietvaros izmantoju maksimāli vienkāršu valodu. Mans mērķis nav sevi parādīt kāda priekšā kā pašu gudrāko, bet gan sniegt perfektas zināšanas programmu dalībniekiem vispieņemamākajā veidā. Bet, protams, ja saņemu kādu uzaicinājumu, kas man liekas saistošs, es neatsaku. Augstprātīgs neesmu (smejas).
Saņemot e-pastu no Jums, paraksta vietā redzēju tādu interesantu salikumu. Komandas un līderības attīstības treneris. Piedzīvojumu meklētājs un veidotājs. Kā šīs tik atšķirīgās lietas var apvienot darba ietvaros?
Tas ir vienkāršāk par vienkāršu. Man patīk gan vadīt nodarbības, gan plānot dažādus piedzīvojumus. Piedzīvojumiem tieši īstā vieta ir komandas saliedēšanas pasākumos, kur es nekad neuzsveru, ka esmu kaut kāds tur treneris. Komandas saliedēšanas pasākumi ir programmas, kur sevi uzskatu par piedzīvojumu organizatoru, un man tas ļoti patīk. Turklāt visi piedzīvojumi ir veidoti uz komandas bāzes. Komandas veidošanas, vadības, un attīstības programmas savukārt dod gandarījumu, vērojot dalībnieku izaugsmi. Es viekārši savus hobijus esmu apvienojis zem jēdziena "komanda", un tas perfekti darbojas.
Vai Jūs darbojaties viens pats?
Protams, ka nē. Es šeit atrodos pateicoties savai BravoZeroTwo komandai, kas man stāv aiz muguras. Paldies Aļesjai, abiem Jāņiem, Līgai, Ričardam un Sigitai. Bez viņiem esmu nekas.